Sabiedrības integrācija

Latvijas sabiedrībaValdības rīcības plānā kā viens no darbības virzieniem minēta sabiedrības integrācija. Tā jārealizē vairākos veidos: iesaistot Latvijas iedzīvotājus valsts kultūras un ekonomiskajā dzīvē, stiprinot ģimenes, atbalstot cittautu nevalstisko organizāciju centienus iekļauties Latvijas sadzīvē un tiesiskajā jomā, palīdzot emigrējušajām ģimenēm atgriezties Latvijā un iesaistīties tās sabiedriskajās norisēs, veidojot atbalsta instrumentus sociāli maznodrošinātajām vai mazākuma grupām u .c.. Par daudzām no šīm aktivitātēm rūpējas Sabiedrības integrācijas fonds, kas ir publisks nodibinājums, izveidots 2001.gadā saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu. Fonds rūpējas par to, lai tiktu īstenota valsts programma „Sabiedrības integrācija Latvijā”. Visas iniciatīvas, kam jāveicina Latvijas sabiedrības etniskā un sociālā integrācija, var vērsties šajā fondā. Tās tiek izskatītas un atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm finansiāli atbalstītas. Sabiedrības integrācijā ir iesaistītas vēl vairākas citas institūcijas: Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Tā kā Latvijas sabiedrība ir daudznacionāla, turklāt pastāv nepilsoņu problēma, viens no integrācijas pasākumiem ir latviešu valodas mācīšana gan skolniekiem, gan vecāka gadagājuma cittautībniekiem. Piemēram, daudzās pašvaldībās tiek īstenota latviešu valodas apguve bezmaksas kursos, kas nodrošina pilngadīgos iedzīvotājus, pilsoņus, nepilsoņus un ārzemniekus, kuriem piešķirts personas kods, ar valsts valodas apmācību, lai noritētu šo personu sekmīga integrācija sabiedrībā. Piemēram, Jūrmalā, Daugavpilī un citās pašvaldībās.

Pasākumi tiek veikti arī reemigrantu jeb to ģimeņu un personu iesaistīšanai sabiedrībā, kuri, izceļojuši uz ārzemēm, ir izteikuši vēlēšanos atgriezties dzimtenē. Tas attiecas gan uz skolās iekļaujamiem bērniem, gan daba tirgū iesaistāmiem pieaugušajiem. Tā kā daudzās reemigrantu ģimenēs latviešu valoda tikusi maz lietota, tiek veicināta bērnu latviešu valodas zināšanu pilnveidošana.

Viena no prioritātēm Latvijā ir ģimeņu stiprināšana. Valdības rīcības plāns paredz strādāt šajā virzienā, līdz valsts simtgadei veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti. Šis mērķis ietver ģimenes dzīves kvalitātes un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un sociālā nodrošinājuma paaugstināšanu. Pasākumu virknē tiek iesaistīti arī komersanti. Nodrošinot īpaši ģimenēm pretimnākošu ekonomisko vidi, jau 20 komersantiem ir piešķirts ģimenei draudzīga komersanta statuss. Ģimenes tiek aizvien vairāk akceptētas ar pabalstu sistēmas paplašināšanu (vecāku pabalstus saņem vairāk iedzīvotāju), uzlabojas bērnu stāvoklis (pieaug adopciju skaits).

Sabiedrības integrācija nozīmē arī cittautu pārstāvju centienu atzīšanu. Citu tautību grupām tiek piedāvāta iespēja veidot nevalstiskās organizācijas, kopt savas tradīcijas, kā arī piedalīties valsts rīkotajos svētkos, piemēram, Dziesmu un deju svētkos notiek cittautībnieku kolektīvu koncerti. Nevalstiskās organizācijas var piedalīties politiskās un ekonomiskās dzīves veidošanā, likumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Šīs aktivitātes dod lielu ieguldījumu nacionālās drošības un identitātes stiprināšanā.

Cilvēku ar invaliditāti iesaiste sabiedrības dzīvē ir vēl viena sabiedrības integrācijas modeļa sastāvdaļa. Tas iespējams, gan atsevišķiem uzņēmējiem, gan pašvaldībām, arī privātpersonām rūpējoties par vides piemērošanu cilvēkiem ar kustību un attīstības traucējumiem, gan to pieņemšanu kā sadzīvē, tā darbā.

Visi minētie pasākumi veicina valsts piederības izjūtas veidošanos, sabiedrības saliedētību, mīlestību pret savu zemi. Pieaugot interesei par Latvijas vēsturi un kultūru, paplašinoties latviešu valodas lietošanai visās tautību grupās, tiek stiprināta Latvijas valsts. Sabiedriskie pasākumi ar kopīgu Latvijas interesēm atbilstošu ievirzi ir izdevība sasniegt šos mērķus. Tādēļ sabiedrības integrācijas centieni tiek atbalstīti valstiskā līmenī, ņemot vērā katras mazākumtautības intereses. Krasi nacionālistiskas darbības nav saskaņā ar saliedētas sabiedrības ieceri, un tādēļ netiek veicinātas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *