Sabiedrības integrācija

Latvijas sabiedrībaValdības rīcības plānā kā viens no darbības virzieniem minēta sabiedrības integrācija. Tā jārealizē vairākos veidos: iesaistot Latvijas iedzīvotājus valsts kultūras un ekonomiskajā dzīvē, stiprinot ģimenes, atbalstot cittautu nevalstisko organizāciju centienus iekļauties Latvijas sadzīvē un tiesiskajā jomā, palīdzot emigrējušajām ģimenēm atgriezties Latvijā un iesaistīties tās sabiedriskajās norisēs, veidojot atbalsta instrumentus sociāli maznodrošinātajām vai mazākuma grupām u .c.. Par daudzām no šīm aktivitātēm rūpējas Sabiedrības integrācijas fonds, kas ir publisks nodibinājums, izveidots 2001.gadā saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu. Fonds rūpējas par to, lai tiktu īstenota valsts programma „Sabiedrības integrācija Latvijā”. Visas iniciatīvas, kam jāveicina Latvijas sabiedrības etniskā un sociālā integrācija, var vērsties šajā fondā. Tās tiek izskatītas un atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm finansiāli atbalstītas. Sabiedrības integrācijā ir iesaistītas vēl vairākas citas institūcijas: Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Tā kā Latvijas sabiedrība ir daudznacionāla, turklāt pastāv nepilsoņu problēma, viens no integrācijas pasākumiem ir latviešu valodas mācīšana gan skolniekiem, gan vecāka gadagājuma cittautībniekiem. Piemēram, daudzās pašvaldībās tiek īstenota latviešu valodas apguve bezmaksas kursos, kas nodrošina pilngadīgos iedzīvotājus, pilsoņus, nepilsoņus un ārzemniekus, kuriem piešķirts personas kods, ar valsts valodas apmācību, lai noritētu šo personu sekmīga integrācija sabiedrībā. Piemēram, Jūrmalā, Daugavpilī un citās pašvaldībās.

Pasākumi tiek veikti arī reemigrantu jeb to ģimeņu un personu iesaistīšanai sabiedrībā, kuri, izceļojuši uz ārzemēm, ir izteikuši vēlēšanos atgriezties dzimtenē. Tas attiecas gan uz skolās iekļaujamiem bērniem, gan daba tirgū iesaistāmiem pieaugušajiem. Tā kā daudzās reemigrantu ģimenēs latviešu valoda tikusi maz lietota, tiek veicināta bērnu latviešu valodas zināšanu pilnveidošana.

Viena no prioritātēm Latvijā ir ģimeņu stiprināšana. Valdības rīcības plāns paredz strādāt šajā virzienā, līdz valsts simtgadei veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti. Šis mērķis ietver ģimenes dzīves kvalitātes un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un sociālā nodrošinājuma paaugstināšanu. Pasākumu virknē tiek iesaistīti arī komersanti. Nodrošinot īpaši ģimenēm pretimnākošu ekonomisko vidi, jau 20 komersantiem ir piešķirts ģimenei draudzīga komersanta statuss. Ģimenes tiek aizvien vairāk akceptētas ar pabalstu sistēmas paplašināšanu (vecāku pabalstus saņem vairāk iedzīvotāju), uzlabojas bērnu stāvoklis (pieaug adopciju skaits).

Sabiedrības integrācija nozīmē arī cittautu pārstāvju centienu atzīšanu. Citu tautību grupām tiek piedāvāta iespēja veidot nevalstiskās organizācijas, kopt savas tradīcijas, kā arī piedalīties valsts rīkotajos svētkos, piemēram, Dziesmu un deju svētkos notiek cittautībnieku kolektīvu koncerti. Nevalstiskās organizācijas var piedalīties politiskās un ekonomiskās dzīves veidošanā, likumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Šīs aktivitātes dod lielu ieguldījumu nacionālās drošības un identitātes stiprināšanā.

Cilvēku ar invaliditāti iesaiste sabiedrības dzīvē ir vēl viena sabiedrības integrācijas modeļa sastāvdaļa. Tas iespējams, gan atsevišķiem uzņēmējiem, gan pašvaldībām, arī privātpersonām rūpējoties par vides piemērošanu cilvēkiem ar kustību un attīstības traucējumiem, gan to pieņemšanu kā sadzīvē, tā darbā.

Visi minētie pasākumi veicina valsts piederības izjūtas veidošanos, sabiedrības saliedētību, mīlestību pret savu zemi. Pieaugot interesei par Latvijas vēsturi un kultūru, paplašinoties latviešu valodas lietošanai visās tautību grupās, tiek stiprināta Latvijas valsts. Sabiedriskie pasākumi ar kopīgu Latvijas interesēm atbilstošu ievirzi ir izdevība sasniegt šos mērķus. Tādēļ sabiedrības integrācijas centieni tiek atbalstīti valstiskā līmenī, ņemot vērā katras mazākumtautības intereses. Krasi nacionālistiskas darbības nav saskaņā ar saliedētas sabiedrības ieceri, un tādēļ netiek veicinātas.

Latvijas sabiedrība

Latvijas sabiedrība ir daudzslāņaina. Pamatā daudznacionāla, taču pastāv arī reliģiskās un domāšanas atšķirības, sastopamas dažādas labklājības pakāpes, nemaz nerunājot par „ierastajām” dzimumu atšķirībām.

Latvijas sabiedrība

Latvijas iedzīvotāju pārsvars ir latviešu pusē. Pēdējā tautas skaitīšana 2011. gada jūnijā pat pierāda, ka latviešu īpatsvars kopš 2000. gada tautas skaitīšanas ir palielinājies, bet krievu skaits – samazinājies. Lielākās etniskās grupas ir šo abu tautību pārstāvji, taču kā nākamās Latvijā mītošās tautības jāmin arī baltkrievi, ukraiņi, poļi un lietuvieši. Reliģiskās pārliecības ziņā Latvijas sabiedrība dalās luterāņos, katoļticīgajos, pareizticīgajos, vecticībniekos -šīs ir plašāk pārstāvētās reliģiskās kopienas. Mazākā skaitliskā apjomā tām seko baptisti, Septītās draudzes adventisti un citu reliģiju piekritēji.

Sabiedrības locekļu skaits no 2000. Gada līdz 2011. gada pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiskās migrācijas rezultātā ir samazinājies par aptuveni 200 tūkstošiem, 100 tūkstošu samazinājums radies negatīva dabiskā pieauguma dēļ.

Taču šie ir tikai statistikas dati. Kāda ir Latvijas sabiedrība kopumā? Vai tā ir iecietīga, labestīga, devīga, savstarpēji izpalīdzīga? Vai pastāv cieņa sabiedrības locekļu vidū? Skatījums atšķiras tik, cik atšķirīgi ir cilvēki. Pozitīvās domāšanas piekritēji saskata labo it visās situācijās, bet pesimistu vērojums izteiks redzējumu melnās krāsās. Kāpēc tik daudzi tic dažādām maģiskām parādībām, horoskopiem, zīmēm un pareģojumiem? Ar brīnumu vai pārpasaulīgo saistītais liek mierīgāk vērties uz notiekošo. Iespējams, šī ticība liecina par patiešām smagu periodu Latvijas dzīvē, jo pētījumi liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji tic brīnumainas pasaules klātesamībai tikpat daudz, cik Krievijas cilvēki – izslavēti māņticības piekritēji. Ko brīnīties: maģija piedāvā sekot tam, kas pareģots – tā vieglāk, nevis mainīt dzīvi pašiem.

Tomēr gribētos domāt, ka Latvija spēj pildīt pati savus lēmumus un sasniegt nospraustos mērķus. Par to varētu liecināt gan akadēmiskās izglītības apguvēju skaits – apmēram 80 000 augstskolu mācību iestādēs iesaistīto 2015. gada beigās, gan augstie sasniegumi kultūrā – operdziedātāju panākumi uz pasaules operu skatuvēm (Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš), gūtie lauri teātra režijā ārvalstīs (Alvis Hermanis).

Latvijas sabiedrībā, tāpat kā visur pasaulē, vērojama ekonomiskā noslāņošanās, taču tas nenozīmē, ka cilvēka izcelsme (piemēram, tautība vai vecāku profesija) liedz pakāpties augstāk pa ekonomiskās hierarhijas kāpnēm. Lai arī ir cilvēki, kuri visu mūžu paliek uz viena (sociālās, ekonomiskās) attīstības pakāpiena, visu izšķir personīgā vēlme un vajadzība mainīties. Var uzskaitīt ļoti dažādus cilvēku tipus pēc to nodarbošanās: strādājošie, mātes ar bērniem dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, mājsaimnieces, skolnieki, studenti, pensionāri. Taču vēlme sasniegt mērķus var būt raksturīga ikvienam vecumam un nodarbošanās veidam. Galvenais ir aktīva attieksme pret dzīvi un plāns mērķu sasniegšanai – tādu cilvēku Latvijai netrūkst.