Latvijas sabiedrība

Latvijas sabiedrība ir daudzslāņaina. Pamatā daudznacionāla, taču pastāv arī reliģiskās un domāšanas atšķirības, sastopamas dažādas labklājības pakāpes, nemaz nerunājot par „ierastajām” dzimumu atšķirībām.

Latvijas sabiedrība

Latvijas iedzīvotāju pārsvars ir latviešu pusē. Pēdējā tautas skaitīšana 2011. gada jūnijā pat pierāda, ka latviešu īpatsvars kopš 2000. gada tautas skaitīšanas ir palielinājies, bet krievu skaits – samazinājies. Lielākās etniskās grupas ir šo abu tautību pārstāvji, taču kā nākamās Latvijā mītošās tautības jāmin arī baltkrievi, ukraiņi, poļi un lietuvieši. Reliģiskās pārliecības ziņā Latvijas sabiedrība dalās luterāņos, katoļticīgajos, pareizticīgajos, vecticībniekos -šīs ir plašāk pārstāvētās reliģiskās kopienas. Mazākā skaitliskā apjomā tām seko baptisti, Septītās draudzes adventisti un citu reliģiju piekritēji.

Sabiedrības locekļu skaits no 2000. Gada līdz 2011. gada pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiskās migrācijas rezultātā ir samazinājies par aptuveni 200 tūkstošiem, 100 tūkstošu samazinājums radies negatīva dabiskā pieauguma dēļ.

Taču šie ir tikai statistikas dati. Kāda ir Latvijas sabiedrība kopumā? Vai tā ir iecietīga, labestīga, devīga, savstarpēji izpalīdzīga? Vai pastāv cieņa sabiedrības locekļu vidū? Skatījums atšķiras tik, cik atšķirīgi ir cilvēki. Pozitīvās domāšanas piekritēji saskata labo it visās situācijās, bet pesimistu vērojums izteiks redzējumu melnās krāsās. Kāpēc tik daudzi tic dažādām maģiskām parādībām, horoskopiem, zīmēm un pareģojumiem? Ar brīnumu vai pārpasaulīgo saistītais liek mierīgāk vērties uz notiekošo. Iespējams, šī ticība liecina par patiešām smagu periodu Latvijas dzīvē, jo pētījumi liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji tic brīnumainas pasaules klātesamībai tikpat daudz, cik Krievijas cilvēki – izslavēti māņticības piekritēji. Ko brīnīties: maģija piedāvā sekot tam, kas pareģots – tā vieglāk, nevis mainīt dzīvi pašiem.

Tomēr gribētos domāt, ka Latvija spēj pildīt pati savus lēmumus un sasniegt nospraustos mērķus. Par to varētu liecināt gan akadēmiskās izglītības apguvēju skaits – apmēram 80 000 augstskolu mācību iestādēs iesaistīto 2015. gada beigās, gan augstie sasniegumi kultūrā – operdziedātāju panākumi uz pasaules operu skatuvēm (Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš), gūtie lauri teātra režijā ārvalstīs (Alvis Hermanis).

Latvijas sabiedrībā, tāpat kā visur pasaulē, vērojama ekonomiskā noslāņošanās, taču tas nenozīmē, ka cilvēka izcelsme (piemēram, tautība vai vecāku profesija) liedz pakāpties augstāk pa ekonomiskās hierarhijas kāpnēm. Lai arī ir cilvēki, kuri visu mūžu paliek uz viena (sociālās, ekonomiskās) attīstības pakāpiena, visu izšķir personīgā vēlme un vajadzība mainīties. Var uzskaitīt ļoti dažādus cilvēku tipus pēc to nodarbošanās: strādājošie, mātes ar bērniem dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, mājsaimnieces, skolnieki, studenti, pensionāri. Taču vēlme sasniegt mērķus var būt raksturīga ikvienam vecumam un nodarbošanās veidam. Galvenais ir aktīva attieksme pret dzīvi un plāns mērķu sasniegšanai – tādu cilvēku Latvijai netrūkst.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *