Direktīva par cilvēku līdztiesību vecuma ziņā

Bieži atšķirīgu attieksmi pret dažādiem indivīdiem vai indivīdu grupām nosaka pieņēmumi vai stereotipi. Kad indivīdi tiek pakļauti diskriminācijai stereotipu dēļ, tiek pārkāptas viņu fundamentālās tiesības, liedzot viņiem vienlīdzīgu attieksmi un cieņu. Diskriminācija traucē neizdevīgā stāvoklī esošajām vecuma grupām pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.

Būtisks solis jebkurā stratēģijā par cilvēku līdztiesību vecuma ziņā ir ieviest likumdošanu, kas aizliedz nelikumīgas diskriminācijas pēc vecuma formas darba tirgū un sniedz efektīvus cīņas līdzekļus šādas diskriminācijas upuriem. Direktīvā par cilvēku līdztiesību vecuma ziņā ir atzīta diskriminācijas pēc vecuma problēma. Atzīts, ka gan jaunākiem, gan vecākiem darbiniekiem ir tiesības uz vienlīdzību vecuma ziņā. Tā ne tikai rūpējas par formālas vienlīdzības nodrošināšanu, bet arī par cīņu pret ierobežošanu un pamattiesību neievērošanu vecuma dēļ. Direktīvā diskriminācija pēc vecuma tiek iztirzāta līdzīgi kā citi diskriminācijas veidi, aizliedzot tiešu un netiešu diskrimināciju, kaitināšanu un pieļauto kļūdu saistīšanu ar personas vecumu.

Kas atšķir diskrimināciju pēc vecuma no citiem diskriminācijas iemesliem?

Šeit nav fiksētas pazīmes, kas definētu noteiktas vecuma grupas, atšķirībā no citiem vienlīdzības faktoriem indivīdi nav fiksēti noteiktās grupās, citu cilvēku pieņēmumi par noteikta vecuma indivīdiem nav nemainīgi. Atšķirības vecuma ziņā, ko nosaka nepareizi pieņēmumi un stereotipi, parasti nav vēlamas, savukārt citas pamato racionāli spriedumi, kas nav nesavietojami ar indivīda cieņas ievērošanu, atbilst nozīmīgiem sociāliem un ekonomiskiem mērķiem un bieži ir paredzēti, lai atbalstītu vai aizsargātu noteiktas vecuma grupas.

Tāpēc diskriminācijas pēc vecuma kontrolei ir jānodrošina juridiska bāze, lai šķirtu apstākļus, kad vecuma (vai ar vecumu saistītu raksturojumu) izmantošana ir pieļaujama un kad nav. Direktīvā tiek atļauts izmantot vecuma faktoru, kad tas nepieciešams specifiski profesionālu prasību dēļ, tāpat ir atļauts izmantot vecuma kritēriju arī apstākļos, kas citādi tiktu uzskatīti par tiešu diskrimināciju, kad ir iespējams pierādīt objektīvu nepieciešamību, lai sasniegtu likumīgu mērķi vai tuvinātos vēlamajam mērķim. Netiešu diskrimināciju pēc vecuma var pamatot arī tad, ja tā ir objektīvi nepieciešama un piemērota. Abos gadījumos «objektīvās likumības» tests ir jāpiemēro ļoti precīzi, lai izvairītos no netaisnas stereotipizēšanas, taču, lai būtu pietiekama iespēja pieļaut vecuma un ar vecumu saistītu raksturojumu tur, kur tie ir piemēroti un pamatoti, kā tas atļauts Direktīvas 4. un 6. pantā.

Direktīvā ir atzīmēti īpaši izņēmumi, kas ir nozīmīgi vecuma kontekstā. 3(3) pants un 13. apraksts atbrīvo valsts drošības plānus no Direktīvas vispārīgo nosacījumu ievērošanas, līdz ar to tie ir atbrīvoti no prasības pamatot atšķirības, kurās minēts vecums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.