Devalvācija

Liela daļa Latvijas iedzīvotāji, tā īsti nemaz nesaprot, kas ir devalvācija. Ir dzirdēti dažādi aplami un pat mazliet smieklīgi uzskati par to, kas ir devalvācija. Ne vienmēr devalvācija nozīmē to, ka valsts valūtas vērtība ir jāiznīcina pilnībā, jo vairums gadījumos pietiek ar to, ka valūtas vērtību samazina.

Devalvācija un tās mērķis ir tikai un vienīgi valsts ekonomikas attīstības veicināšana. Devalvācija tiek pielietota gadījumos, kad valsti piemeklē krīze. Tādā veidā ir iespējams atjaunot un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Latvija ir viena no valstīm, kura ar devalvācijas draudiem saskārās pirmo reizi. Tieši tāpēc reakcija no cilvēku puses bija dažāda. Liela daļa cilvēki, kuri seko līdzi valsts ekonomiskajai attīstībai, uzskata, ka devalvācija nes tikai nelabvēlīgas sekas, taču patiesībā ir tieši otrādi. Ar devalvācijas palīdzību ir iespējams nostabilizēt un atjaunot valsts ekonomisko situāciju, kas ļoti svarīgi ir tieši krīzes laikā.

Kā devalvē valūtu?

nauda

Ir vairāki paņēmieni kā devalvēt valūtu, taču kopumā tas ir process, kura laikā notiek naudas vērtības krišanās, salīdzinot ar citām valūtām. Parasti ar to saprot apzinātu procesu, kurā valūtas izdevēja banka nosaka jaunu valūtas fiksēto kursu pret ārzemju valūtām. Latvijā tā ir Latvijas banka. Latvijas banka ir atbildīga par visa veida finansiāliem notikumiem Latvijas valstī.

Kādas ir devalvācijas sekas?

Devalvācijai ir arī sekas, tāpēc pirms valūtas devalvēšanas ir nepieciešams kārtīgi izvērtēt visus plusus un mīnusus. Kopumā devalvācijas pamata uzstādījums ir tāds, ka sadārdzinās ārzemēs ražoto preču vērtība un kļūst lētāk iegādāties vietējos produktus un pakalpojumus. Tas palīdz pasargāt, atbalstīt un nodrošināt vietējos uzņēmējus ar mazāku konkurenci savas valsts tirgū. Pēc vietējo produktu nepieciešamības, krasi pieaug pieprasījums. Tas ir pozitīvi, jo ir svarīgi, lai vietējo uzņēmēju izaugsme notiktu pēc iespējas straujāk. Tas veicina valsts attīstību un apgrozījumu. Skatoties no negatīvās puses, devalvācijas sekas piemeklē ikvienu iedzīvotāju, kuram ir izveidoti valūtas uzkrājumi.

ERAF fondi

CeltniecībaVairākus desmitu gadu atpakaļ celtās mājas šobrīd ir savu nokalpojušas un prasa tās renovēt, jo jaunās ģimenes iegādājas dzīvokļus tieši šajās mājās, jo nevar atļauties iegādāties dzīvokļus jaunuzceltās ēkās augsto cenu dēļ, lai kā gribētos dzīvot mūsdienīgi atbilstoši 21. gadsimtam.

Tagad celtniecība ir progresējusi, un jau ceļot ēku siltina to ar nepieciešamo materiālu. Bet 2009. gadā radās valdībai projekts, kā uzlabot esošās mājas, izmantojot ar ERAF fondus. Un projekts bija paredzēts māju stāvokļa uzlabošanai piesaistot kompānijas, kas spētu veikt nepieciešamos siltināšanas darbus, un attiecīgi māju apsaimniekotāji pieteikties uz māju siltināšanas projektu. Bet valdība nebija gatava tik lielai atsaucībai no māju apsaimniekotāju puses. Taču bija skaidrs, ka tas ir jāturpina, kad ir pieprasījums, jo tas rūp pašvaldību iedzīvotājiem.

Tomēr tas nav par velti, māju iedzīvotājiem, nākas renovēt māju par saviem līdzekļiem vai arī ņemt kredītu bankas. Māju siltināšanas projektam daļu naudas sniedz pašvaldība un ERAF fondi no visas siltināšanas summas, kas ir konkrētas mājas siltināšanas izmaksas, bet pārējo nepieciešamo summu maksā katru mēnesi pie ikmēneša komunālā maksājuma, kas sadalīts starp mājas iedzīvotājiem. Un saistības būs, apmēram, no 10 – 15 gadiem, kas padarīs dārgākus rēķinus ne tikai ziemas mēnešos, bet arī būs jūtams vasaras periodā.

Šā procesa uzsākšanai liela loma ir apsaimniekotāju iniciatīvai, jo tas iesaista darbiniekus, kas veic iedzīvotāju apsekošanu, un arī dokumentu formēšanu uzņemas uz sevi, un vai projektam gūtu nepieciešamos līdzekļus no bankas, pašvaldības un ERAF fonda ir jāiegulda daudz pūļu. Banka dod pilnīgu finansējumu mājas renovācijai, kas ir svarīgs punkts izvirzītā mērķa sasniegšanai.

Šis projekts jau uzņem apgriezienus, un ir cilvēki, kas uzsāk mājas siltināšanas projektu un priecājas par to, ka mājoklis būs siltāks un rēķini turpmāk būs mazāki, protams ne uzreiz, bet tomēr.

Taču mēdz būt otra puse iedzīvotāju, kas neatbalstošo valdības soli par mājas siltināšanu un nevēlas maksāt papildus maksu pie komunālajiem maksājumiem par renovācijas izmaksām vairāku gadu garumā. Nereti šī projekta pretinieki savu īpašumu pārdod. Bet ir negodīgi cilvēki, kas pārdodot īpašumu pie dzīvokļa plusiem piemin, ka māja ir mūsdienīga, renovēta un labā tehniskā stāvoklī utt., kas nav godīgi pret potenciālo pircēju.

Vekseļi

Dažreiz saskaramies ar vārdiem, kurus neesam dzirdējuši. Banku un nebanku sektoros bieži vien var dzirdēt tādu vārdu kā – vekselis. Ko tas īsti nozīmē un kam tas ir paredzēts?

Sāksim ar to, ka vekselis ir vārds ar kuru apzīmē dokumentu kuru tā izsniedzējs, ir apņēmies vekselī konkrēti norādītajai personai atmaksāt precīzu naudas summu, kas norādīta dokumentā jeb vekselī, papildus tam, vekselī ir norādīts konkrēts atmaksas termiņš. Vekseļos nefigurē nekādas lietas vai īpašumi, šeit viss figurē tikai un vienīgi ar naudu. Vekseļos nevar parādīties pat vērtspapīri vai kustami īpašumi. Vekseļa turētājam ir neapstrīdamas tiesības uz vekselī norādīto naudas summu, pie tam šo tiesību var izdot jebkura persona, tomēr jāņem vērā, ka šis veids mūsdienās vairs nav populārs. Populārs tas lielākoties bija tikai un vienīgi brīvvalsts laika periodā. Reti kurš cilvēks vispār zina vekseļa nozīmi, jo vekselis kā tāds un tā likums tika pieņemts tālajā 1938. gadā.

Kopumā pastāv divu veidu vekseļi un katrs ir attiecināms uz ko konkrētu. Pirmais vekselis tiek saukts par „vienkāršo” vai „parasto” vekseli. Šo vekseli dod aizņēmējs. Dokumentē jeb vekselī ir jābūt konkrētai informācijai vai tiešam apstiprinājumam, ka esošais dokuments, tik tiešām ir vekselis. Tieši tāpat dokumentā ir jābūt norādītam, ka nauda tiks atmaksāta, tieši tāpat tiek norādīts termiņš, līdz kuram nauda tiks atmaksāta, dokumentā var tikt norādīta vieta, kur tas viss tiks atmaksāt, tomēr pats galvenais – dokumentā ir jābūt konkrētās personas vārdam un uzvārdam, vekseļa izsniegšanas datumam un vekseļa izsniedzēja paraksts.

Otrais vekseļa veids ir mazāk zināms, taču tas nebūt nenozīmē, ka tāds nepastāv. Šo vekseli dēvē par „Trata” vekseli, jeb tautas valodā „pārvedu vekselis,” šo vekseli izraksta kreditors. Šo vekseļa veidu varētu pielīdzināt parādu piedzinējiem, jo konkrētais kreditors noalgo parādnieku vai banku, kurai jāsamaksā konkrēta naudas summa trešajai personai. Salīdzinot šo vekseli ar „vienkāršo” vekseli, „Trata” vekselī ir norādīts tikai maksātāja vārds un saņēmējs. Parastu vekseli, kā arī „Tratu” maksātājam var iesniegts jebkurš likumīgs tās turētājs. Taču reāli par tādu tiek uzskatīts tikai tas, kura reālajā īpašumā atrodas konkrētais vekselis.

Vekselim ir arī kādi nosacīti plusi. To var pārdot, kā arī izmantot, kā maksājumu, veicot maksājumus bankā. Tomēr jāatzīst, ka šāda veida darbības notiek salīdzinoši reti, tomēr nenoliedzami tādas iespējas eksistē. Protams daudzi būs pārsteigti dzirdot par šāva veida iespējām, tomēr agrāk vekseļi bija ļoti pieprasīti, tomēr tehnoloģijām attīstoties un laikam ejot uz priekšu viss mainās un līdz ar to mainās arī kopējā sistēma, tādēļ aizvien retāk dzirdam šo vārdu, kā arī aizmirstam to patieso nozīmi.

Ikdienas situācijas, kas neļauj ietaupīt naudu

Naudas tērēšana, protams, ir krietni vieglāka par naudas taupīšanu, tāpēc ļoti bieži mēs sev uzdodam jautājumu par to, kur aiziet visa mana nauda? Jā, ir dažādi rēķini par dzīvokli, automašīnu, komunālajiem pakalpojumiem, tāpat daļa līdzekļu aiziet bērnu uzturēšanai un citiem izdevumiem, bet vai visi Tavi ikdienas tēriņi ir pamatoti? Vai esi analizējis savu budžetu un to, kam un cik daudz naudas Tu ikdienā tērē un kā varētu ietaupīt? Lai ietaupīt naudu būtu vieglāk, pievērs uzmanību ikdienas situācijām, kurās naudas tērēšanu vajadzētu nopietni izvērtēt.

Valsts

  1. Komisijas maksas bankomātos

Ja ikdienā norēķinies ar skaidru naudu, noteikti to ņem no savas bankas vai tās sadarbības partneru bankomātiem, pretējā gadījumā par naudas izņemšanu no cita bankomāta Tev tiks piestādīta komisijas maksa, kas mēdz sasniegt pat vairākus eiro. Tieši šāda veida izmaksas mēneša laikā var veidot gana lielu summu, tāpēc skaties uzmanīgi, kur Tu iztērē savu naudu!

  1. Ēšana ārpus mājas

Ietaupīt naudu uz pārtiku un ēšanu var dažādos veidos, tomēr viens no būtiskākajiem – samazināt reizes, kurās tiek ēsts ārpus mājas. Paša taisītā zupa Tev izmaksās mazāk nekā restorānā pagatavotā, tādēļ ieplāno laicīgi savu nedēļas ēdienkarti, turies pie tā un ievērojami samazini savus izdevumus!

  1. Zāles abonements

Ja esi nolēmis paskatīties uz savām finansēm un ietaupīt naudu, noteikti pievērs uzmanību tādai lietai kā trenažieru zāles abonements – vai Tu to izmanto pilnā apmērā? Šāds abonements nav no lētākajiem un gada griezumā tas sastāda samērā lielu naudas summu, tādēļ apsver, vai to izmanto pietiekamā apjomā un varbūt ir iespējas samazināt tā cenu.

  1. Maksa par datu izmantošanu

Kā zināms, mobilo un interneta sakaru nodrošinātāji piedāvā dažāda veida pakalpojumus, bet tiem ir arī konkrēti limiti, kurus pārsniedzot, Tev ir jāmaksā ievērojami vairāk. Vai esi maksājis par to, ka esi pārtērējis internetu? To Tev nevajadzētu darīt, jo šobrīd ir pieejami dažādi piedāvājumi, kas būs atbilstoši tieši Tavām vajadzībām.

  1. Kafija

Rīta kafija ir svarīga, tomēr izvēlies, vai tās dzeršana ārpus mājas vai darba Tev tiešām ir vajadzīga! Ja, piemēram, kafija kādā no kafejnīcām maksā apmēram 3 eiro un Tu to dzer katru dienu, tas nozīmē, ka nedēļā Tu iztērē 15, bet mēnesī jau 60 eiro. Ja esi nolēmis ietaupīt naudu, noteikti apsver savus kafijas dzeršanas paradumus.

  1. Ātrie kredīti

Ātrie kredīti ir īstermiņa kredīti, kuri visbiežāk tiek ņemti internetā. Arī ātrajiem kredītiem ir vairāki veidi – SMS kredīti, patēriņa kredītu, kredītlīnijas un pirmie kredīti bez procentu maksas. Ātrie kredīti ir maksas pakalpojums, bet pirmais kredīts bez pārmaksas ir bezprocentu risinājums. Jums vajadzētu salīdzināt aizdevējus un aizņemties no tā aizdevēja, kurš izsniedz pirmo kredītu bez procentu maksas par komisiju un procentiem. Tā rezultātā, Jums būs atgriez tikai paņemtā summa bez procentiem.

Šādi var uzskaitīt vēl daudz un dažādus veidus, kur mēs ikdienā iztērējam vairāk kā vajadzētu, bet, ja vēlies ietaupīt naudu, pievērs uzmanību saviem izdevumiem un ienākumiem, noliec prioritātes un dari visu, lai sasniegtu savu mērķi!

Diversifikācija

Masu medijos bieži izskan vārds diversifikācija, runājot par nepieciešamību dažādot ārvalstu tirgus, pret Krieviju radīto sankciju dēļ, taču vai bankā piedāvātie ieguldījumu diversifikācijas procesi arī ir saistīti ar tirgu dažādošanu un ko tad īsti nozīmē šis tik bieži lietotais termins.

Terminu diversifikāciju varētu piemērot dažādām darbībām, kas atkarīgas no nozares, kurā tās tiek veiktas, taču būtībā diversifikācija ir risku sadalīšana ar mērķi tos samazināt.

Diversifikācija tiek lietota:

  • Ieguldījumu sadalīšanai, ar mērķi gūt mazāk riskantu peļņu,
  • Saimnieciskajā darbībā radīta vai piesaistīta kapitāla novirzīšanai citā jomā vai jauna produkta attīstīšanai,
  • Tirgus dažādošanai u.c.

Privātpersonām visaktuālākā ir ieguldījumu diversifikācija, kas ļauj samazināt riskus, investējot dažādos aktīvos. Ieguldījumu fondi ļauj gūt peļņu, ieguldot brīvos naudas līdzekļus ar mērķi tos pavairot. Tieši diversifikācija ir viena no ieguldījumu fondu galvenajām priekšrocībām salīdzinot ar ieguldījumiem akcijas, jo sadalot ieguldījumus uz dažādiem aktīviem samazinās iespējamais risks zaudēt vai negūt peļņu.

Riku dalīšana ir populārs risku mazināšanas veids ne tikai ieguldījumu fondu vadībā, bet arī jebkurā citā ieguldījumu veidā vai nozare, kas saistīta ar peļņas gūšanu, jo tādā veidā piepildoties vienam no iespējamajiem riskiem, vēl aizvien saglabājas citas peļņas gūšanas iespējas.

Termins diversifikācija, atspoguļo darbības, kuru pielietošana dzīvē nodrošinās papildus balstu, piepildoties kādam no riskiem un nonākot ne īpaši patīkamā situācijā.

Ekonomika

ValstsCilvēku vajadzības ir neierobežotas un tās nemitīgi pieaug, tomēr resursi, kas nepieciešami šo vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti. Ekonomika pēta kā visefektīvāk izmantot esošos resursus cilvēku vajadzību apmierināšanai. Ekonomika iedalās mikroekonomikā un makroekonomikā.

Mikroekonomika pēta atsevišķas saimniecības – uzņēmuma, patērētāja rīcību, to savstarpējo mijiedarbību un rīcības motivāciju.

Savukārt makroekonomika pēta ekonomisko sistēmu kopumā, kā ekonomikas subjekti sadarbojas tautsaimniecības līmenī. Ekonomiskie subjekti ir cilvēki vai cilvēku grupas, kas pieņem saimnieciskos lēmumus. Izšķir četru veidu ekonomiskos subjektus – mājsaimniecības, uzņēmumi, valdība un ārvalstis. Makroekonomikā svarīgi tādi pamatjēdzieni kā nodarbinātība, inflācija, cenu līmenis, nacionālais kopprodukts, valūtas maiņas kurss, kopējais pieprasījums – piedāvājums u.c. Makroekonomika tieši ietekmē mikroekonomiku un otrādi, tās savstarpēji mijiedarbojas.

Makroekonomikas mērķi ir racionāla ārējās tirdzniecības bilance, stabils cenu līmenis, ekonomiskā izaugsme, ienākumu sadale u.tml. Makroekonomikas mērķu sasniegšanā savukārt tiek izmantoti tādi makroekonomiskie instrumenti kā monetārā un fiskālā politika, ienākumu pārdalīšana un regulēšana, ārējās tirdzniecības un nodarbinātības politika. Jebkuras valsts varai un valdošajai politikai ir liela nozīme makroekonomikas attīstībā. Valdības lēmumi tieši ietekmē ekonomikas attīstību un valsts izaugsmi. Tāpat neviena valsts nevar balstīt savu ekonomisko izaugsmi tikai uz iekšējo tirgu, ļoti svarīgs ir arī ārējais pieprasījums jeb eksports. Tikai attīstīts iekšējais un ārējais tirgus nodrošina stabilitāti.

Būtiski faktori, kas ietekmē jebkuras valsts makroekonomiku, ir:

  • valsts kredītreitings un uzņēmējdarbības vide,
  • valsts budžeta politika,
  • nodokļu politika un izmaiņas tajā,
  • juridiskās vides prognozējamība, dažādas izmaiņas likumos,
  • pasaules ekonomikas problēmas.

Ekonomika kā zinātne pastāv sen, tomēr iedalījums mikroekonomikā un makroekonomikā ir pavisam nesen. Tāds iedalījums kļuva aktuāls pēc Lielās Depresijas – pasaules globālās ekonomiskās krīzes, ap 20. gadsimta 30. gadu, kad svarīgi kļuva izprast ekonomiskos procesus lielākā mērogā kā līdz šim.

Makroekonomika ļauj uz ekonomiskajiem procesiem paskatīties plašāk un kā atsevišķa zinātne tā labāk palīdz izprast ekonomisko sistēmu vispārējo raksturu un izdarīt pareizās izvēles darba, preču un citos tirgos. Tāpat tiek attīstīta vispusīga domāšana attiecībā uz dažādiem notikumiem, rodas izpratne par dažādām saimnieciskām parādībām.

Kas ir ES fondi

Eiropas Savienības fondu izveides mērķis ir labāka ES budžeta pārvaldība. Eiropas Komisijai ir galīgā atbildība par līdzekļu izlietojumu, taču lielākā daļa ES budžeta (76 %) tiek pārvaldīta sadarbībā ar valstu un reģionu pašvaldībām. Šo uzdevumu palīdz veikt pieci lieli fondi, kuri darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības desmit gadu stratēģiju „Eiropa 2020”. Šie fondi ir: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Eiropas Savienības ekonomikas prioritātes skar arī investīciju jomu. Lai piesaistītu privātās investīcijas, Eiropas Komisija kopīgi ar Eiropas Investīciju banku ir izveidojusi Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Tas darbojas Eiropas Investīciju plāna ietvaros, kura mērķi ir: apturēt investīciju samazināšanos, radot jaunas darbavietas un ieguldot ekonomikā tā, lai tas neradītu slogu valstu nodokļu maksātājiem; uzlabot konkurētspēju ar investīciju palīdzību, kuras atbalsta ilgtspējīgu ekonomiku; atbalstīt Eiropas Savienības ražošanas jaudu un infrastruktūru. ESIF atbalsta projektus gandrīz visos sektoros, kuri atbilst Eiropas Savienības ekonomikas politikas mērķiem. Ir nepieciešams labi izveidots biznesa plāns un kapitālieguldījumu apraksts, kā arī nākotnes finansējuma avoti. Pieteikumam nepieciešamo dokumentu uzskaitījumu var atrast šeit.

Visu fondu veiksmīga sadarbība ir Eiropas Komisijas mērķis, kuram tuvinoties tiek nodrošināta labāka Eiropas fondu darbība visos virzienos. Ar Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda atbalstu pārējie fondi gūst papildu investīciju iespējas saviem piedāvātajiem projektiem Eiropas Savienībā.

ERAF rūpējas par reģionu un pilsētu attīstību. Atkarībā no reģiona kategorijas tas var saņemt lielāku vai mazāku finansējumu no šī fonda. ERAF prioritārie attīstības virzieni ir inovācija, zinātne un pētniecība, reģionu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras uzlabošana, efektīvas ekonomikas radīšana (ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni) un biznesa vides sakārtošana.

ESF uzdevumos ietilpst rūpes par sociālajiem jautājumiem, tajā skaitā jaunu darbavietu izveidošana, nodarbinātības veicināšana jauniešu vidū, nabadzības samazināšana, sociāli atstumto grupu integrēšana sabiedrībā, mūžizglītības un tālākizglītības nodrošināšana, valsts pārvaldības stiprināšana.

KF izveidošana bija paredzēta nabadzīgāko valstu atbalstam. Tāds ir arī fonda šā brīža mērķis. Fonda līdzekļi tiek novirzīti valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Eiropas Savienības vidējā IKP. Arī Latvija ir tiesīga saņemt līdzekļus no šī fonda. Kohēzijas fonda līdzekļi izmantojami transporta tīkla attīstībai un ar enerģētiku saistītu projektu finansēšanai. Valstis tiek stimulētas izmantot atjaunojamos energoresursus, attīstīt dzelzceļa transportu un sabiedriskā transporta tīklu. Citiem vārdiem – tiek atbalstīti visa veida ar transportu saistītie projekti, ja tie nodrošina acīmredzamu labumu no vides viedokļa.

ELFLA atbalsta lauksaimniecības vides uzlabošanu. Fonds rosina izmantot tehnoloģiju inovācijas, uzturēta zema oglekļa dioksīda līmei lauksaimniecības nozarē, efektīvi pārvaldīt resursus, uzlabot dzīvnieku labturību. ELFLA atbalsta gados jaunus lauksaimniekus, lauksaimniecības konkurētspēju un veicina lauku reģionu nabadzības izskaušanu un sociālo iekļautību.

EJZF papildina valstu finansējumu zivsaimniecībai un piekrastes reģioniem. Fonds nodrošina līdzekļus ilgtspējīga zvejas modeļa ieviešanai, piekrastes rajona iedzīvotāju nodarbinātības dažādošanai, finansē projektus, kas uzlabo dzīves kvalitāti piekrastes apdzīvotajās vietās (darbavietu izveide, infrastruktūras uzlabojumi).

Ieguldījumu riski var tikt mazināti, ja viena projekta ietvaros tiek izmantota gan piecu strukturālo fondu, gan Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļi. Šādā kombinācijā ieguvēji ir jo īpaši dalībvalstis ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem. Tieša Eiropas Savienības fondu sadarbība notiek projektu vai Eiropas investīciju plāna līmenī.

Sociālās programmas

Sociāls – viss, kas saistīts ar sabiedrību. Socius tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „kompanjons”, „sabiedrotais”. Ar sociālu programmu var sniegt atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem, piemēram, cilvēkiem, kuri nespēj iekļauties darba tirgū, nevar iegūt izglītību, bez ģimenes aizgādības palikušiem bērniem, veciem cilvēkiem un materiālā ziņā nenodrošinātām personām. Piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās ēkās arī ir sociāla programma, jo būtībā ALTUM atbalsta sabiedrību ar vieglākiem kredīta nosacījumiem māju siltināšanai. Šī pasākuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas vērsts uz labuma sniegšanu to iedzīvotājiem.

Sociālās programmas ir valsts vai pašvaldību (organizāciju vai valsts administratīvo vienību) organizēts darbs, kas uzlabo kopienas sociālos apstākļus, īpaši attiecoties uz cilvēkiem ar invaliditāti, psiholoģiska vai mentāla rakstura problēmām, un tā piemērošana fiziska vai materiāla atbalsta, piemēram, sociālās aprūpes veidā. Šīs programmas ir saistītas ar labklājības veicināšanu, un tās īsteno ar valsts, pašvaldību, iestāžu vai privātu atbalstu.

Sociāla programma var būt pat viena cilvēka izveidots plāns, piemēram, palīdzēt kaimiņos mītošajam pensionāru pārim sagādāt pārtiku no lielveikala. Plašākā apmērā sociālās programmas piemērs meklējams, teiksim, Latvijas Universitātē. Tās Studentu padome īsteno sociālo programmu, kas radīta ar mērķi atbalstīt Latvijas Universitātes studentus, kuriem ir nepieciešama sociālā palīdzība. Dienesta viesnīcās dzīvojošajiem studentiem tiek piedāvāts iegūt līdz 50% atlaidi gultas vietas īrei.

Programmas cilvēkiem ar dažādiem attīstības traucējumiem, sociālās programmas nodarbinātības veicināšanai invalīdiem vai bezdarbniekiem, sociālās aprūpes programmas vientuļiem un veciem cilvēkiem, sociālās rehabilitācijas programmas vardarbībā cietušajiem, sociālās programmas riska grupu bērniem ir tikai dažas no iespējām, ko piedāvā Sociālās integrācijas fonds ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Eiropas Sociālā fonda grantu shēmā ietilpstošo programmu skaits ir plašs – sākot no motivācijas programmas sociālās atstumtības riska grupām un konsultācijām un apmācībai komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai līdz sociālās rehabilitācijas programmu izstrādei un ieviešanai. Šo programmu īstenošana notiek ar mūžizglītības pasākumu palīdzību (kursi, apmācības), prasmju stiprināšanu, jaunu darbavietu radīšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultācijām un sabiedrības integrācijas atbalstu. Darba tirgus attīstībai piesaistīts tieši šī fonda materiālais atbalsts.

Finansējumu var iegūt ne vien no Eiropas fondiem, bet arī vietējām pašvaldību iestādēm. Go Beyond, jauniešu attīstības programma, kurā tās dalībnieki tiek iedrošināti pārsniegt savu līdzšinējo spēju robežas, palīdzot citiem, ir sociālā programma, kas savukārt atbalsta citas sociālās kategorijas. Jauniešu komandas īsteno sociālos projektus, kurus finansē gan privātie uzņēmumi kā Statoil, Price Waterhouse Coopers Latvija, Swedbank, gan pašvaldības. Jaunieši, meklējot finanšu līdzekļus viņu iecerēm, attīstīta savas līderības prasmes, bet rezultāts iepriecina attiecīgo mērķa auditoriju. Izstrādāto un realizēto projektu vidū ir Ikšķiles Invalīdu biedrības darbības veicināšana (sadarbībā ar Ikšķiles pašvaldību), no bērnunamiem izaugušo audzēkņu iesaiste darbā un sadzīvē, veselīga dzīvesveida popularizēšana bērniem ar onkoloģiskajām saslimšanām. Tāpat projektu vidū ir bijusi smēķēšanas samazināšana sabiedrībā gan jauniešu, gan pieaugušo vidū, palīdzība bērnu SOS ciematiem un citi sociālie projekti.

Bērnu zinātnes centri no sapņa par interaktīviem mācību centriem trīs Latvijas pilsētās radījuši sociālo uzņēmumu. Sociālais bizness ir uzņēmējdarbības veids, kas darbojas ar dotācijām un investīcijām, jo bizness neienes lielus ienākumus. Peļņu ar to nevar gūt – viens no pamata uzstādījumiem sociālajam biznesam. Bērnu zinātnes centri sociālas programmas ietvaros strādā sadarbībā ar Nodarbības valsts aģentūru, kas apmaksā jauniešiem pusgadu ilgu praksi šajos uzņēmumos.

Sabiedrības integrācija

Latvijas sabiedrībaValdības rīcības plānā kā viens no darbības virzieniem minēta sabiedrības integrācija. Tā jārealizē vairākos veidos: iesaistot Latvijas iedzīvotājus valsts kultūras un ekonomiskajā dzīvē, stiprinot ģimenes, atbalstot cittautu nevalstisko organizāciju centienus iekļauties Latvijas sadzīvē un tiesiskajā jomā, palīdzot emigrējušajām ģimenēm atgriezties Latvijā un iesaistīties tās sabiedriskajās norisēs, veidojot atbalsta instrumentus sociāli maznodrošinātajām vai mazākuma grupām u .c.. Par daudzām no šīm aktivitātēm rūpējas Sabiedrības integrācijas fonds, kas ir publisks nodibinājums, izveidots 2001.gadā saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu. Fonds rūpējas par to, lai tiktu īstenota valsts programma „Sabiedrības integrācija Latvijā”. Visas iniciatīvas, kam jāveicina Latvijas sabiedrības etniskā un sociālā integrācija, var vērsties šajā fondā. Tās tiek izskatītas un atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm finansiāli atbalstītas. Sabiedrības integrācijā ir iesaistītas vēl vairākas citas institūcijas: Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Tā kā Latvijas sabiedrība ir daudznacionāla, turklāt pastāv nepilsoņu problēma, viens no integrācijas pasākumiem ir latviešu valodas mācīšana gan skolniekiem, gan vecāka gadagājuma cittautībniekiem. Piemēram, daudzās pašvaldībās tiek īstenota latviešu valodas apguve bezmaksas kursos, kas nodrošina pilngadīgos iedzīvotājus, pilsoņus, nepilsoņus un ārzemniekus, kuriem piešķirts personas kods, ar valsts valodas apmācību, lai noritētu šo personu sekmīga integrācija sabiedrībā. Piemēram, Jūrmalā, Daugavpilī un citās pašvaldībās.

Pasākumi tiek veikti arī reemigrantu jeb to ģimeņu un personu iesaistīšanai sabiedrībā, kuri, izceļojuši uz ārzemēm, ir izteikuši vēlēšanos atgriezties dzimtenē. Tas attiecas gan uz skolās iekļaujamiem bērniem, gan daba tirgū iesaistāmiem pieaugušajiem. Tā kā daudzās reemigrantu ģimenēs latviešu valoda tikusi maz lietota, tiek veicināta bērnu latviešu valodas zināšanu pilnveidošana.

Viena no prioritātēm Latvijā ir ģimeņu stiprināšana. Valdības rīcības plāns paredz strādāt šajā virzienā, līdz valsts simtgadei veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti. Šis mērķis ietver ģimenes dzīves kvalitātes un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un sociālā nodrošinājuma paaugstināšanu. Pasākumu virknē tiek iesaistīti arī komersanti. Nodrošinot īpaši ģimenēm pretimnākošu ekonomisko vidi, jau 20 komersantiem ir piešķirts ģimenei draudzīga komersanta statuss. Ģimenes tiek aizvien vairāk akceptētas ar pabalstu sistēmas paplašināšanu (vecāku pabalstus saņem vairāk iedzīvotāju), uzlabojas bērnu stāvoklis (pieaug adopciju skaits).

Sabiedrības integrācija nozīmē arī cittautu pārstāvju centienu atzīšanu. Citu tautību grupām tiek piedāvāta iespēja veidot nevalstiskās organizācijas, kopt savas tradīcijas, kā arī piedalīties valsts rīkotajos svētkos, piemēram, Dziesmu un deju svētkos notiek cittautībnieku kolektīvu koncerti. Nevalstiskās organizācijas var piedalīties politiskās un ekonomiskās dzīves veidošanā, likumu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Šīs aktivitātes dod lielu ieguldījumu nacionālās drošības un identitātes stiprināšanā.

Cilvēku ar invaliditāti iesaiste sabiedrības dzīvē ir vēl viena sabiedrības integrācijas modeļa sastāvdaļa. Tas iespējams, gan atsevišķiem uzņēmējiem, gan pašvaldībām, arī privātpersonām rūpējoties par vides piemērošanu cilvēkiem ar kustību un attīstības traucējumiem, gan to pieņemšanu kā sadzīvē, tā darbā.

Visi minētie pasākumi veicina valsts piederības izjūtas veidošanos, sabiedrības saliedētību, mīlestību pret savu zemi. Pieaugot interesei par Latvijas vēsturi un kultūru, paplašinoties latviešu valodas lietošanai visās tautību grupās, tiek stiprināta Latvijas valsts. Sabiedriskie pasākumi ar kopīgu Latvijas interesēm atbilstošu ievirzi ir izdevība sasniegt šos mērķus. Tādēļ sabiedrības integrācijas centieni tiek atbalstīti valstiskā līmenī, ņemot vērā katras mazākumtautības intereses. Krasi nacionālistiskas darbības nav saskaņā ar saliedētas sabiedrības ieceri, un tādēļ netiek veicinātas.

Latvijas sabiedrība

Latvijas sabiedrība ir daudzslāņaina. Pamatā daudznacionāla, taču pastāv arī reliģiskās un domāšanas atšķirības, sastopamas dažādas labklājības pakāpes, nemaz nerunājot par „ierastajām” dzimumu atšķirībām.

Latvijas sabiedrība

Latvijas iedzīvotāju pārsvars ir latviešu pusē. Pēdējā tautas skaitīšana 2011. gada jūnijā pat pierāda, ka latviešu īpatsvars kopš 2000. gada tautas skaitīšanas ir palielinājies, bet krievu skaits – samazinājies. Lielākās etniskās grupas ir šo abu tautību pārstāvji, taču kā nākamās Latvijā mītošās tautības jāmin arī baltkrievi, ukraiņi, poļi un lietuvieši. Reliģiskās pārliecības ziņā Latvijas sabiedrība dalās luterāņos, katoļticīgajos, pareizticīgajos, vecticībniekos -šīs ir plašāk pārstāvētās reliģiskās kopienas. Mazākā skaitliskā apjomā tām seko baptisti, Septītās draudzes adventisti un citu reliģiju piekritēji.

Sabiedrības locekļu skaits no 2000. Gada līdz 2011. gada pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ekonomiskās migrācijas rezultātā ir samazinājies par aptuveni 200 tūkstošiem, 100 tūkstošu samazinājums radies negatīva dabiskā pieauguma dēļ.

Taču šie ir tikai statistikas dati. Kāda ir Latvijas sabiedrība kopumā? Vai tā ir iecietīga, labestīga, devīga, savstarpēji izpalīdzīga? Vai pastāv cieņa sabiedrības locekļu vidū? Skatījums atšķiras tik, cik atšķirīgi ir cilvēki. Pozitīvās domāšanas piekritēji saskata labo it visās situācijās, bet pesimistu vērojums izteiks redzējumu melnās krāsās. Kāpēc tik daudzi tic dažādām maģiskām parādībām, horoskopiem, zīmēm un pareģojumiem? Ar brīnumu vai pārpasaulīgo saistītais liek mierīgāk vērties uz notiekošo. Iespējams, šī ticība liecina par patiešām smagu periodu Latvijas dzīvē, jo pētījumi liecina, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji tic brīnumainas pasaules klātesamībai tikpat daudz, cik Krievijas cilvēki – izslavēti māņticības piekritēji. Ko brīnīties: maģija piedāvā sekot tam, kas pareģots – tā vieglāk, nevis mainīt dzīvi pašiem.

Tomēr gribētos domāt, ka Latvija spēj pildīt pati savus lēmumus un sasniegt nospraustos mērķus. Par to varētu liecināt gan akadēmiskās izglītības apguvēju skaits – apmēram 80 000 augstskolu mācību iestādēs iesaistīto 2015. gada beigās, gan augstie sasniegumi kultūrā – operdziedātāju panākumi uz pasaules operu skatuvēm (Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš), gūtie lauri teātra režijā ārvalstīs (Alvis Hermanis).

Latvijas sabiedrībā, tāpat kā visur pasaulē, vērojama ekonomiskā noslāņošanās, taču tas nenozīmē, ka cilvēka izcelsme (piemēram, tautība vai vecāku profesija) liedz pakāpties augstāk pa ekonomiskās hierarhijas kāpnēm. Lai arī ir cilvēki, kuri visu mūžu paliek uz viena (sociālās, ekonomiskās) attīstības pakāpiena, visu izšķir personīgā vēlme un vajadzība mainīties. Var uzskaitīt ļoti dažādus cilvēku tipus pēc to nodarbošanās: strādājošie, mātes ar bērniem dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, mājsaimnieces, skolnieki, studenti, pensionāri. Taču vēlme sasniegt mērķus var būt raksturīga ikvienam vecumam un nodarbošanās veidam. Galvenais ir aktīva attieksme pret dzīvi un plāns mērķu sasniegšanai – tādu cilvēku Latvijai netrūkst.